liekt
liekt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | liecu | liecam | liecu | liecām | liekšu | lieksim |
| 2. pers. | liec | liecat | lieci | liecāt | lieksi | lieksiet, lieksit |
| 3. pers. | liec | lieca | lieks | |||
Pavēles izteiksme: liec (vsk. 2. pers.), lieciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: liecot (tag.), liekšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: liektu
Vajadzības izteiksme: jāliec
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas lokveida forma.
1.1.Veidojot lokveida formu gatavot (piemēram, riteni, stīpu).
1.2.Virzīt, vērst (ķermeni, tā daļu), parasti lokveidā.
1.3.Būt par cēloni tam, ka lokveidā virzās, vēršas (uz kurieni).
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas.
3.apvidvārds Gatavot vīzes.
Stabili vārdu savienojumiLiekt (arī mest) līkumu (arī loku). Liekt galvu (kā priekšā). Liekt muguru; liekt plecus.
- Liekt (arī mest) līkumu (arī loku) — virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt)
- Liekt galvu (kā priekšā) idioma — 1. Liecot galvu, parādīt cieņu, godu2. Zemoties, izrādīt pazemību
- Liekt muguru; liekt plecus; locīt muguru idioma — 1. Strādāt smagu fizisko darbu2. Izrādīt padevību, zemoties
- Liekt ragā idioma — spiest būt paklausīgam, padevīgam
- Mest līkumu apkārt; liekt līkumu apkārt — 1. kolokācija Apiet, apbraukt ar līkumu2. idioma Izvairīties no sastapšanās
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Poga trīsdaļīga, šķērsis liekts uz leju, ar paplatinātiem galiem.
- 7.1.2. laringoskops ( taisnais un liektais) ar dažādu izmēru spoguļiem;
- Protams, ka “ bērniņam” grūti liekt muguru nezāļu priekšā.
- Kājas un uz leju vienmērīgi liektais, garais knābis ir zilpelēki.
- Līdz ar to knābis ir izteikti liekts, līdzīgs papagaiļa knābim.