glābiņš
glābiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | glābiņš | glābiņi |
| Ģen. | glābiņa | glābiņu |
| Dat. | glābiņam | glābiņiem |
| Akuz. | glābiņu | glābiņus |
| Lok. | glābiņā | glābiņos |
1.Tas (piemēram, palīdzība, apstākļi), kas var glābt (no bojāejas, nelaimes, posta); iespēja izglābties.
1.1.Patvērums (no kā bēgot, vairoties).
1.2.Iespēja izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās), būt netraucētam.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izrādās, pat aktrisei Džesikai Albai ir bijis nepieciešams Spanx glābiņš.
- Es ļoti ātri ieguvu draugus, un draugi bija mans glābiņš.
- Vienīgais glābiņš Ramonam – bijušajam jūrniekam – ir doties prom jūrā.
- “Vienīgais nāvīgi ievainota runča glābiņš ir kārtīgs malks benzīna!”
- Piedevas var būt profilaktisks līdzeklis, nevis glābiņš galēji kritiskās situācijās.