uzirdināt
uzirdināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzirdinu | uzirdinām | uzirdināju | uzirdinājām | uzirdināšu | uzirdināsim |
| 2. pers. | uzirdini | uzirdināt | uzirdināji | uzirdinājāt | uzirdināsi | uzirdināsiet, uzirdināsit |
| 3. pers. | uzirdina | uzirdināja | uzirdinās | |||
Pavēles izteiksme: uzirdini (vsk. 2. pers.), uzirdiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzirdinot (tag.), uzirdināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzirdinātu
Vajadzības izteiksme: jāuzirdina
1.Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdens.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī griķi īsti neatmaksājas, bet tie augot uzirdina smagu zemi.
- Grantsceļa virsējā kārta ir uzirdināta, un ceļa malās izveidots valnītis.
- Lielas un vizuāli uzirdinātas lielizmēra skulptūras var būt ļoti smagas.
- Svaigi uzirdinātā augsnē nekavējoties izpletīsies arī tuvu augošo graudzāļu saknes.
- Bet nevar arī nepriecāties, redzot, kā pelēkais, ziemas saplacinātais lauks atgūst sulīgi brūnganu toni, kā no uzirdinātās zemes paceļas viegli garaiņi — savdabīgs vīraks par godu pavasarim un jaunam, lielam darba cēlienam.