uzjāt
uzjāt 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzjāju | uzjājam | uzjāju | uzjājām | uzjāšu | uzjāsim |
2. pers. | uzjāj | uzjājat | uzjāji | uzjājāt | uzjāsi | uzjāsiet, uzjāsit |
3. pers. | uzjāj | uzjāja | uzjās |
Pavēles izteiksme: uzjāj (vsk. 2. pers.), uzjājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzjājot (tag.), uzjāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzjātu
Vajadzības izteiksme: jāuzjāj
1.intransitīvs Jājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); jājot uzvirzīties uz kādas vietas.
2.intransitīvs Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
3.transitīvs; lieto: pareti Jājot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko), arī ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Trešais tēva dēls Antiņš uzjāja stikla kalnā un dabūja princesi par sievu.
- Ja grūti iet, ceļu augšup var uzjāt ar zirgiem.
- Atlika tikai uzjāt nelielā pakalnā un pa taciņu nolaisties no stāvās klints.
- Ziemeļkorejas valsts mediji trešdien demonstrē, kā Kims baltā zirgā uzjāj Pektu kalnā.
- — Nu, kad uzjāsi pakalnā, ieraudzīsi...