uzjaukt
uzjaukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzjaucu | uzjaucam | uzjaucu | uzjaucām | uzjaukšu | uzjauksim |
| 2. pers. | uzjauc | uzjaucat | uzjauci | uzjaucāt | uzjauksi | uzjauksiet, uzjauksit |
| 3. pers. | uzjauc | uzjauca | uzjauks | |||
Pavēles izteiksme: uzjauc (vsk. 2. pers.), uzjauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzjaucot (tag.), uzjaukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzjauktu
Vajadzības izteiksme: jāuzjauc
Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neko nekalkulējot, neaprēķinot, uzjaukt skaistu toni un ieklāt bildē.
- Galvenais – lai ir pamatkrāsas, toņus var uzjaukt.”
- Ar lielu pindzeli uzjauca koraļļsarkano un uzrakstīja uz sienas “ Pārkārtošanās”.
- Iespējams, kādu mazāk tradicionālu mērci uzjauksim arī paši.
- Ja mākslinieks uzjauktu tādu krāsu, viņam neticētu.