uzjautāt
uzjautāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzjautāju | uzjautājam | uzjautāju | uzjautājām | uzjautāšu | uzjautāsim |
| 2. pers. | uzjautā | uzjautājat | uzjautāji | uzjautājāt | uzjautāsi | uzjautāsiet, uzjautāsit |
| 3. pers. | uzjautā | uzjautāja | uzjautās | |||
Pavēles izteiksme: uzjautā (vsk. 2. pers.), uzjautājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzjautājot (tag.), uzjautāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzjautātu
Vajadzības izteiksme: jāuzjautā
1.Pajautāt (kādam ko).
1.1.Uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jā, pats vienkārši uzjautāju, vai viņi nebūtu ar mieru mums palīdzēt.
- Uzjautāju vadītājam, kāpēc viņš ir tik nelaipns, uz ko atbilde nesekoja.
- "Tad jau jaunkundze pašu Zemi grib salāpīt," Abakuks uzjautā vēlreiz.
- Bet viņš skarbi notrauc manu roku un pēkšņi uzjautā:
- Tūlīt pat uzjautājām Samsonam, kā būs ar saimnieces solījumu garantēt brauciena drošību.