klakšķināt
klakšķināt 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | klakšķinu | klakšķinām | klakšķināju | klakšķinājām | klakšķināšu | klakšķināsim |
2. pers. | klakšķini | klakšķināt | klakšķināji | klakšķinājāt | klakšķināsi | klakšķināsiet, klakšķināsit |
3. pers. | klakšķina | klakšķināja | klakšķinās |
Pavēles izteiksme: klakšķini (vsk. 2. pers.), klakšķiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klakšķinot (tag.), klakšķināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klakšķinātu
Vajadzības izteiksme: jāklakšķina
1.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klakšķ.
1.1.intransitīvs
2.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
Stabili vārdu savienojumiKlakšķināt (retāk klaukšķināt) ar mēli (arī mēli).
- Klakšķināt (retāk klaukšķināt) ar mēli (arī mēli) — radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sākumā viņš sazinoties tikai klakšķina, tagad jau pāris dienu ir ūjināšana.
- Mēli pašapmierinātībā klakšķinādami, jūs ne acu nenolaidāt no laukuma.
- Augstpapēžu zābaciņus klakšķinādama, no apgaismotās kāpņu telpas iznira grezni ģērbusies meitene.
- Zirdziņš - klakšķināt mēli, atdarinot zirga pakavu klabēšanu.
- Un visi klakšķināja mēles un purināja galvas aiz pārsteiguma un neticībā.