kultivēt
Lietojuma biežums :
kultivēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Audzēt (augus).
1.1.joma: bioloģija Radot labvēlīgus (mākslīgos) apstākļus, panākt, ka (mikroorganismi) aug un attīstās.
2.Uzlabot, iekopt (augsni).
Saistītās nozīmesapstrādāt.
Tulkojumicultivate, crop.
2.1.Apstrādāt (augsni, lauku u. tml.) ar kultivatoru.
2.2.intransitīvs
2.3.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds, kuru īpaši ierīko, izveido un kopj (par zālāju, ganībām u. tml.); pretstats: dabisks.
2.4.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds, kurā zivis īpaši audzē, kopj (parasti par zivsaimniecību).
3.Veicināt, atbalstīt (kā) pastāvēšanu un attīstību; būt par cēloni tam, ka (kas) pastāv un attīstās.
3.1.Bieži izmantot (kādu paņēmienu, līdzekli u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri