pirmbūtne
Lietojuma biežums :
pirmbūtne sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pirmbūtne | pirmbūtnes |
| Ģen. | pirmbūtnes | pirmbūtņu |
| Dat. | pirmbūtnei | pirmbūtnēm |
| Akuz. | pirmbūtni | pirmbūtnes |
| Lok. | pirmbūtnē | pirmbūtnēs |
Vissenākā, sākotnējā būtne.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Skandināviem visa dzīvā pirmbūtne ir hermafrodīts - milzis Īmirs.
- Sv. Pāvils pats paskaidro šo atšķirību ar vārdiem: " Tā arī mēs, kad nebijām pieauguši, bijām pasaules pirmbūtņu kalpībā.
- Bet, kad tauta iepazīstas ar Kristus mācību, kas ir universāla visai cilvēcei un neapšaubāmi augstāka, cildenāka un progresīvāka, tad, kā Bībele to raksturo, būtu muļķīgi atgriezties pasaules pirmbūtņu ( garu) kalpībā.
- Šī tuvošanās, ko var saprast arī kā tuvošanos pirmbūtņu sfērai, kurai - domājot par visa pamatā esošo Dieva vārdu kā pasaules radītāju - var būt arī paša autora ( Kafkas) neapzināta pravietiska dimensija, kas varbūt ir jo precīzāka, jo nesaprotamāks mums šķiet apraksts, salīdzinot to ar ierasto " nosaukto" lietu pasauli.
- Čaumalu sildīja uguns, dāvājot olai radīšanas siltumu, kas deva dzīvību mītiskajai pirmbūtnei Panu.