panest
panest 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | panesu | panesam | panesu | panesām | panesīšu | panesīsim |
| 2. pers. | panes | panesat | panesi | panesāt | panesīsi | panesīsiet, panesīsit |
| 3. pers. | panes | panesa | panesīs | |||
Pavēles izteiksme: panes (vsk. 2. pers.), panesiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: panesot (tag.), panesīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: panestu
Vajadzības izteiksme: jāpanes
1.Nesot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml); nest nelielu attālumu, neilgu laiku.
1.1.Raujot sev līdzi, pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) – piemēram, par vēju, straumi; raujot sev līdzi, virzīt nelielu attālumu, neilgu laiku.
2.Nesot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
3.Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) nest.
4.Paciest, izturēt (ko nevēlamu, nelabvēlīgu).
Stabili vārdu savienojumiPanest (kāda) skatienu.
- Panest (kāda) skatienu idioma — spēt nenovērsties, ja kāds skatās acīs
4.1.Spēt pakļauties (fiziskām sāpēm, psihiskām ciešanām) un izturēt (tās); paciest.
4.2.Būt tādam, kas spēj izturēt (piemēram, kādas vielas iedarbību, kādu stāvokli) – par dzīvu būtni, tās organismu.
4.3.Izturēt (nelabvēlīgus apstākļus) – par augiem, to daļām.
Stabili vārdu savienojumiTik, cik kaķis uz astes var aiznest; tik, cik kaķis uz astes var panest.
- Tik, cik kaķis uz astes var aiznest; tik, cik kaķis uz astes var panest sarunvaloda, idioma — ļoti maz
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Katra krīze palīdz saprast, ka riska apetītei jābūt finansiāli panesamai.
- Lai to panestu, ir jāmācās smelt " Mīlestības Avotā".
- Nē, jēga ir - padarīt panesamu dzīvi man pašai personīgi.
- Visā pazemībā, lēnībā un pacietībā, cits citu panesdami mīlestībā.
- Trusītis arī nē, jo ar sāpošo ķepu neko nevar panest.