pārbiedēt

Lietojuma biežums :

pārbiedēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

Biedējot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; pārbaidīt.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri