pārbīlis
pārbīlis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pārbīlis | pārbīļi |
| Ģen. | pārbīļa | pārbīļu |
| Dat. | pārbīlim | pārbīļiem |
| Akuz. | pārbīli | pārbīļus |
| Lok. | pārbīlī | pārbīļos |
Pēkšņas lielas bailes.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tik tikko atjēdzos, ka visā savā pārbīlī atstāju kūju vilcienā.
- Persijas līča reģionā, Pakistānā un Indijā daudzi cilvēki pārbīlī atstāja ēkas.
- Ar milzu pūlēm Kazuganei izdevās pārbīlī sastingušās kazas aizdabūt kāpas aizvēja pusē.
- Es tomēr pazinu Betijas vaibstus, un pārbīļa kliedziens izpalika.
- Pēc tam viņa aiz pārbīļa vairs nav izrunājusi ne vārda.