sadraņķēt
sadraņķēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sadraņķēju | sadraņķējam | sadraņķēju | sadraņķējām | sadraņķēšu | sadraņķēsim |
| 2. pers. | sadraņķē | sadraņķējat | sadraņķēji | sadraņķējāt | sadraņķēsi | sadraņķēsiet, sadraņķēsit |
| 3. pers. | sadraņķē | sadraņķēja | sadraņķēs | |||
Pavēles izteiksme: sadraņķē (vsk. 2. pers.), sadraņķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sadraņķējot (tag.), sadraņķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sadraņķētu
Vajadzības izteiksme: jāsadraņķē
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, nederīgs, nelietojams, arī netīrs; sabojāt, parasti pilnīgi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Komunisti visu sadraņķēja, un Dievs lēma, ka man šis pārbaudījums jāiztur.
- Viss vienā mudžeklī — sadraņķētās attiecības ar Hermīni, šis kriminālais purns, kurš izrādās ar Rūdi saistīts, turpat mieles par dzīvesveidu, ko pēdējos mēnešus dzīvoju.
- Kādēļ bij ūdens jāsadraņķē
- Tas visu sadraņķē un sagāna.
- Svešas brilles uzlicis, gudrāks nekļūsi , tāpēc, Cilvēku idejas izsūkušie tās sadraņķē bez pienācīgas atdeves.