sadrāklēt
sadrāklēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sadrāklēju | sadrāklējam | sadrāklēju | sadrāklējām | sadrāklēšu | sadrāklēsim |
| 2. pers. | sadrāklē | sadrāklējat | sadrāklēji | sadrāklējāt | sadrāklēsi | sadrāklēsiet, sadrāklēsit |
| 3. pers. | sadrāklē | sadrāklēja | sadrāklēs | |||
Pavēles izteiksme: sadrāklē (vsk. 2. pers.), sadrāklējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sadrāklējot (tag.), sadrāklēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sadrāklētu
Vajadzības izteiksme: jāsadrāklē
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un, kā zināms, bez adatas nevarēja ne izcakot carienes ņieburus, ne sadrāklēt caurumu lauku sievas svārkos.
- sadrāklēt draņas krāmi
- Ārstniecības likums ir novecojis, sadrāklēts kā Latgales lupatu deķis.
- Prece tika atsūtīta, bet apskatot to tuvāk, ieraudzīju, ka mēteļa odere ir šķībi piešūta un apakšmala gandrīz visā tās garumā sadrāklēta ar roku, lai noslēptu, ka pirms tam bija atirusi.