sadraņķēt
Lietojuma biežums :
sadraņķēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
Locīšana
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, nederīgs, nelietojams, arī netīrs; sabojāt, parasti pilnīgi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri