sadrākelēt
sadrākelēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sadrākelēju | sadrākelējam | sadrākelēju | sadrākelējām | sadrākelēšu | sadrākelēsim |
| 2. pers. | sadrākelē | sadrākelējat | sadrākelēji | sadrākelējāt | sadrākelēsi | sadrākelēsiet, sadrākelēsit |
| 3. pers. | sadrākelē | sadrākelēja | sadrākelēs | |||
Pavēles izteiksme: sadrākelē (vsk. 2. pers.), sadrākelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sadrākelējot (tag.), sadrākelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sadrākelētu
Vajadzības izteiksme: jāsadrākelē
sadrāķēt apvidvārds
Avoti: EH, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ārstniecības likums ir novecojis, sadrākelēts kā Latgales lupatu deķis.