spridzēt
spridzēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | spridzu | spridzam | spridzēju | spridzējām | spridzēšu | spridzēsim |
| 2. pers. | spridzi | spridzat | spridzēji | spridzējāt | spridzēsi | spridzēsiet, spridzēsit |
| 3. pers. | spridz | spridzēja | spridzēs | |||
Pavēles izteiksme: spridzi (vsk. 2. pers.), spridziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: spridzot (tag.), spridzēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: spridzētu
Vajadzības izteiksme: jāspridz
Būt dzīvīgam, možam, aktīvam; mirdzēt, dzirkstēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uzskata ( G.A. Stratanovskis u.c.), ka autors esot ainojis 4. gs. b. p.m.ē. atēniešu “ mietpilsoņu nepievilcīgās dzīves atainu:” agora šajā laikposmā jau drīzāk līdzinoties tirgum, kurā spridz ne vairs eklēsiastiskas dvesmas, bet gan bodīšu un porneionu smārds.
- Te spridz un mirdz, un kvēl, tad zūd bez vārda,
- Liesmas spridz, un liesmas gail,
- Gar malām sīki spridz un šņāc.
- Pēc liesmām, kas spridz zibinājot,