sakrokot
sakrokot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sakrokoju | sakrokojam | sakrokoju | sakrokojām | sakrokošu | sakrokosim |
| 2. pers. | sakroko | sakrokojat | sakrokoji | sakrokojāt | sakrokosi | sakrokosiet, sakrokosit |
| 3. pers. | sakroko | sakrokoja | sakrokos | |||
Pavēles izteiksme: sakroko (vsk. 2. pers.), sakrokojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sakrokojot (tag.), sakrokošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sakrokotu
Vajadzības izteiksme: jāsakroko
Panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti viscaur, izveidojas krokas.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kumeļi bieži piedzimst ar sakrokotu apspalvojumu, kas rada ilūziju par svītrām.
- Nogulumu sega sastāv galvenokārt no ledāja kušanas ūdeņu sakrokotiem nogulumiem.
- Pauguri sastāv no sakrokotiem ledāja, galvenokārt morēnas nogulumiem.
- Sēžot uz krēsla, ar kāju pirkstiem sakrokojot šalli, vilkt priekšmetu sev klāt.
- uz sava slidenā muskuļķermeņa – atrast lietus sakrokotu