drīkstēt

drīkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Būt ar tiesībām (ko darīt); būt tādam, kam ir atļauts.

Saistītās nozīmesvarēt

1.1.Varēt; būt iespējamam, vēlamam.

Saistītās nozīmesvarēt

Avoti: LLVV, TWN

Korpusa piemēri