piemitināt
piemitināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piemitinu | piemitinām | piemitināju | piemitinājām | piemitināšu | piemitināsim |
| 2. pers. | piemitini | piemitināt | piemitināji | piemitinājāt | piemitināsi | piemitināsiet, piemitināsit |
| 3. pers. | piemitina | piemitināja | piemitinās | |||
Pavēles izteiksme: piemitini (vsk. 2. pers.), piemitiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piemitinot (tag.), piemitināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piemitinātu
Vajadzības izteiksme: jāpiemitina
Iekārtot (kādu) savā mājā, dzīvoklī u. tml.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja uzrodas kāds ceļinieks, viņš piemitina ciema padomē.
- Viņš žigli izmeta savu glāzīti, apsēdās, un tad piemitināja jau ar mazāku patosu:
- Timma un Bērziņš vēl piemitināja, ka Latvijas izlasē spēlētāji jūtas labi un ir kārtīgi sagatavojušies turnīram. "
- Lielākoties idejas rodas tikai tāpēc, ka redzu kaut ko kādam citam un nodomāju: kāpēc gan pats nevarētu ko tādu izveidot,” viltīgi piemitina Mikus.
- savā Četrpadsmitajā Digestu grāmatā esot teicis, ka pret biedra aizstāvi var taisīt spriedumu tikai apjomā, kas nepārsniedz biedra mantas vērtību, un arīdzan piemitinājis, ka tāds pats noteikums attiecināms uz klientu kas uzstājas kā sava patrona aizstāvis.