iemīt1
iemīt [iemĩt] 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieminu | ieminam | ieminu | ieminām | iemīšu | iemīsim |
| 2. pers. | iemin | ieminat | iemini | iemināt | iemīsi | iemīsiet, iemīsit |
| 3. pers. | iemin | iemina | iemīs | |||
Pavēles izteiksme: iemin (vsk. 2. pers.), ieminiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieminot (tag.), iemīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iemītu
Vajadzības izteiksme: jāiemin
1.Minot iespiest (kur iekšā).
2.Ejot, staigājot radīt, izveidot (piemēram, taku), iespiest (pēdas).
3.lieto: pareti Iekāpt, iebrist (kur iekšā).
4.Sākt aust (minot steļļu paminas).
Stabili vārdu savienojumiIemīdīt (arī iemīt) dubļos (arī zemē). Iemīts (arī iestaigāts) ceļš (arī taka).
- Iemīdīt (arī iemīt) dubļos (arī zemē) idioma — iznīcināt, arī pazemot, aizvainot
- Iemīts (arī iestaigāts) ceļš (arī taka) idioma — gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens
Avoti: LLVV, EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai tas nav tikai kārtējais solis pa jau iemīto attīstības ceļu?
- Ar dronu palīdzību ir vieglāk saskatīt, kur iemīta nelegālā taciņa.
- Kopā ar pārējiem atbraucējiem viņi zosu gājienā laipoja pa iemīto sniegu.
- Mēs to saprotam, bet stāvam kā zemē iemīti, jo nedrīkstam.