iemīt1
Lietojuma biežums :
iemīt [iemĩt] 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Minot iespiest (kur iekšā).
2.Ejot, staigājot radīt, izveidot (piemēram, taku), iespiest (pēdas).
4.Sākt aust (minot steļļu paminas).
Stabili vārdu savienojumiIemīdīt (arī iemīt) dubļos (arī zemē). Iemīts (arī iestaigāts) ceļš (arī taka).
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri