nokārtot1
Lietojuma biežums :
nokārtot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Kārtot un pabeigt kārtot (piemēram, darījumu, pasākumu).
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiNokārtot parādu.
Tulkojumisolve, work out, figure out, puzzle out, lick.
1.1.Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piemēram, kādā norisē).
1.2.Izveidot (piemēram, dokumentu) atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
Stabili vārdu savienojumiNokārtot formalitātes.
2.Kārtot (eksāmenu, ieskaiti u. tml.) un saņemt sekmīgu atzīmi.
Saistītās nozīmes
Tulkojumipass.
2.1.sarunvaloda; kopā ar: mācību priekšmeta nosaukums Kārtot (mācību priekšmetā) eksāmenu, ieskaiti u. tml. un saņemt sekmīgu atzīmi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri