Paplašinātā meklēšana
Meklējam nokārtot.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (57):
- aiziet aiz krūmiem aiziet nokārtot dabiskās vajadzības.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kādam) ir nokārtotas attiecības (ar kādu), saistības (ar kādu, ar ko).
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir labi, tā, kā vajag, normāli, kad (kas) ir nokārtots vai nokārtojies.
- iečūdīt Ar buršanās (māņticības līdzekļu) palīdzību kaut ko nokārtot.
- nomānīties Ar pašapmānīšanās palīdzību kaut ko nokārtot.
- kompulsorijs Atgādinājuma raksts, sevišķi vienas iestādes atgādinājums otrai steidzīgi nokārtot kādu lietu.
- izkulties no parādiem atrast iespēju nokārtot parādus.
- izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piemēram, par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
- bikšmežā Bikšmežā iet - iet nokārtot savas vajadzības.
- paputēt Daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu).
- pierakstīt Dokumentāri nokārtot transportlīdzekļa (parasti kuģa) piederību.
- vērtszīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu; vērtības zīme.
- vērtības zīme dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
- pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena; eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
- iesapravities Iespēt ko paveikt, nokārtot.
- nomuskalēt Izskaidrot, nokārtot.
- nomuskulēt Izskaidrot, nokārtot.
- pieteikties Izteikt vēlēšanos strādāt, darboties (kur) un to oficiāli nokārtot; arī piereģistrēties.
- nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai (piemēram, kādā norisē), tikt nokārtotam.
- Veņ-Čans Ķīniešu mitoloģijā - literatūras dievs, kurš pārzina visu, kas saistīts ar literatūru un eksāmenu kārtošanu, jo nokārtots eksāmens deva tiesības ieņemt valsts ierēdņa amatu.
- izrakstīt Likumā noteiktā veidā nokārtot (kāda) aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- izrakstīties Likumā noteiktā veidā nokārtot savu aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- izarakstīties Likumā noteiktā veidā nokārtot savu aiziešanu no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes.
- dirsināt Ļaut (mājdzīvniekam) nokārtot dabiskās vajadzības.
- samaksāt maksājot pilnīgi nokārtot, izpildīt (saistības); pilnīgi norēķināties (par ko, piemēram, ar naudu).
- neizturēt Nenokārtot (eksāmenu).
- nenolikt Nenokārtot (eksāmenu).
- izbraukt cauri nenokārtot (parasti eksāmenu).
- hetērisms Nenokārtotu dzimumattiecību stadija pirmatnējā sabiedrībā.
- dabūt ieskaiti nokārtot ieskaiti.
- izturēt konkursu nokārtot iestājpārbaudījumus tā, ka var tikt uzņemts mācību iestādē.
- nokārtot sesiju nokārtot sesijā paredzētās ieskaites, eksāmenus.
- pa lielam nokārtoties kakājot.
- nopaunāties Nokrāmēties, nokārtoties, nolikt darba rīkus.
- savilkt galus kopā noskaidrot, nokārtot, rezumēt.
- pārvest Oficiāli nokārtot tā, ka (parādu) maksā kreditoram cita persona.
- dasadabāties Panākt, lai (kas) tiek nokārtots.
- faktiskā maksātnespēja parādnieka stāvoklis, kurā tas nespēj nokārtot savas parādu saistības līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai.
- pārrakstīt Parasti savienojumā ar "uz vārda": dokumentāri nokārtot īpašuma tiesību piešķiršanu (citai personai).
- pēcpārbaudījums Pārbaudījums (mācību iestādēs), ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota pārbaudījuma; pārbaudījums, ko kārto pēc tam paredzētā laika; pēceksāmens.
- savilkt (arī dabūt) galus kopā Paveikt, nokārtot.
- savilkt (arī dabūt) galus kopā, retāk savilkt galus ar galiem Paveikt, nokārtot.
- savilkt galus kopā, retāk savilkt galus ar galiem Paveikt, nokārtot.
- nobīdīt Paveikt; nokārtot (piem., eksāmenu).
- nokārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> nokārtot.
- nokraistīt Pavirši kaut ko izdarīt, nokārtot.
- paputēt Pazaudēt daļu saimniecības, īpašuma (piemēram, kļūstot nespējīgam nokārtot visus parādus, maksājumus).
- akceptants Persona, kas apņemas nokārtot rēķina, vekseļa utt. samaksu.
- iekārtot Rīkoties tā, ka izveidojas vēlamā kārtība, apstākļi; nokārtot.
- pagādāt Rūpēties un panākt, nokārtot, ka (kāds) dabū, iegūst (ko nepieciešamu, vajadzīgu).
- beigta balle saka, ja kaut ko uzskata par nokārtotu, negrozāmu un vairs nav vērts par ko runāt.
- izturēt eksāmenu (arī pārbaudījumu) sekmīgi nokārtot eksāmenu.
- nolikt (arī izturēt) eksāmenu (arī pārbaudījumu) sekmīgi nokārtot eksāmenu.
- nolikt (arī izturēt) pārbaudījumu (arī eksāmenu) sekmīgi nokārtot pārbaudījumu (eksāmenu).
- viegls Tāds, ko nav grūti nokārtot, atrisināt, izlemt, apgūt; tāds, kas neprasa lielu psihisku piepūli.
- puspusēm Uz puspusēm - (a) saka, ja kas ir daļēji apdarīts, nokārtots u. tml.; (b) saka, ja kas ir daļēji uzlabojies, atveseļojies u. tml.; (c) kaut kā; ne visai precīzi.
- ievilcināt Vilcināties nokārtot, paveikt (ko); pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) ieilgst.
nokārtot citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV