nokārtoties
nokārtoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nokārtojos | nokārtojamies | nokārtojos | nokārtojāmies | nokārtošos | nokārtosimies |
| 2. pers. | nokārtojies | nokārtojaties | nokārtojies | nokārtojāties | nokārtosies | nokārtosieties, nokārtosities |
| 3. pers. | nokārtojas | nokārtojās | nokārtosies | |||
Pavēles izteiksme: nokārtojies (vsk. 2. pers.), nokārtojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokārtojoties (tag.), nokārtošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokārtotos
Vajadzības izteiksme: jānokārtojas
Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai (piemēram, kādā norisē), tikt nokārtotam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja vien slimība ļoti neprogresēs, gan jau Vikam viss nokārtoties.
- Ja bērns nokārtojas bez grūtībām, nekādi profilaktiski līdzekļi nav jāievēro.
- Mūsu dzīves ir nokārtojušās, vairs neesam tādi, kā toreiz.
- Kaķenīte ir tīrīga un kārtīga, pati prot iet nokārtoties kastītē.
- Vienmēr, kad vēlas izkustēties vai nokārtoties, laicīgi prasās ārā.