nokāsēt
nokāsēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nokāsēju | nokāsējam | nokāsēju | nokāsējām | nokāsēšu | nokāsēsim |
| 2. pers. | nokāsē | nokāsējat | nokāsēji | nokāsējāt | nokāsēsi | nokāsēsiet, nokāsēsit |
| 3. pers. | nokāsē | nokāsēja | nokāsēs | |||
Pavēles izteiksme: nokāsē (vsk. 2. pers.), nokāsējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokāsējot (tag.), nokāsēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokāsētu
Vajadzības izteiksme: jānokāsē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad bērns aukstumus dabūjis , kad nokāsējies , kad kakliņš nokāsēts , kad dižs kāsus , kad īsi sakot kakls nolēcis jeb nolūzis , tad rauga muti