nokārties
nokārties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nokaros | nokaramies | nokāros | nokārāmies | nokāršos | nokārsimies |
| 2. pers. | nokaries | nokaraties | nokāries | nokārāties | nokārsies | nokārsieties, nokārsities |
| 3. pers. | nokaras | nokārās | nokārsies | |||
Pavēles izteiksme: nokaries (vsk. 2. pers.), nokarieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokaroties (tag.), nokāršoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokārtos
Vajadzības izteiksme: jānokaras
1.parasti formā: trešā persona Būt brīvi vērstam, stiepties, arī noliekties ar nepiestiprināto daļu uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.).
1.1.Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts, arī noliekts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei) – parasti par locekļiem, galvu.
1.2.parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem).
2.Piekārt, uzkārt sev (vairākus vai daudzus priekšmetus).
3.parasti formā: trešā persona Spēcīgi raujoties saitē, važā, aizžņaugt sev kaklu un aiziet bojā.
4.apvidvārds Būt pārlieku noslogotam (ar darbiem, pienākumiem).
Avoti: LLVV, ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa spēki izsīka, deguns nokārās, un azimuts izšļuka bojupceļmallapās.
- Kamēr nebūs pilnībā izārstēta āda, jādzīvo ar nokārušos vēderu.
- Nokārsies cietais disks, un pēdējie astoņi gadi - tutū.
- Konrāds atkal ieraudzīja sarkano, lipīgo dzīparu, kas nokārās no purna.
- Viņam vēl aizvien bija brilles, no kurām komiski nokārās pielāgotā važiņa.