nokārt
nokārt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nokaru | nokaram | nokāru | nokārām | nokāršu | nokārsim |
| 2. pers. | nokar | nokarat | nokāri | nokārāt | nokārsi | nokārsiet, nokārsit |
| 3. pers. | nokar | nokāra | nokārs | |||
Pavēles izteiksme: nokar (vsk. 2. pers.), nokariet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokarot (tag.), nokāršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokārtu
Vajadzības izteiksme: jānokar
1.Brīvi, nesasprindzinot noliekt, arī izstiept uz leju (ķermeņa daļu).
1.1.pārnestā nozīmē Būt tādam, kam noliecas, nokaras (piemēram, zari) – par augiem.
2.Karot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
3.parasti formā: trešā persona; lieto: reti Karājoties pāri (kam), uz (kā), pārklāt (visu tā virsmu vai tās lielāko daļu).
4.lieto: reti Pakārt tā, ka nokarājas.
Stabili vārdu savienojumiDegunu nokāris; degunu nodūris; degunu nolaidis. Nokārt degunu; nolaist degunu. Nokārt galvu.
- Degunu nokāris; degunu nodūris; degunu nolaidis sarunvaloda, frazeoloģisms — bēdīgs, bezcerīgs, noskumis; nokaunējies
- Nokārt degunu; nolaist degunu sarunvaloda, idioma — kļūt bēdīgam, bezcerīgam, noskumt, zaudēt pašpaļāvību
- Nokārt galvu; nolaist galvu; nodurt galvu idioma — 1. Noliekt galvu2. Zaudēt pašpaļāvību, padoties izmisumam; noskumt, bēdāties
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču, zēni, nenokariet galvas, jo mēs uzvarēsim Brazīlijā.
- Skulte nenokar galvu, bet uztver notikušo kā kārtējo dzīves mācību.
- Galvenais ir nenokārt galvas, ja arī sākums viņiem būs izdevies.
- Pagājušajā gadā bijis tomāts kā zaķēns, ar vienu nokārtu ausi.
- Pēc tam uzmanīgi nolika ieroci pēc iespējas tuvāk nokārtajiem mirones pirkstiem.