veļakauls
veļakauls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojis; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | veļakauls | veļakauli |
| Ģen. | veļakaula | veļakaulu |
| Dat. | veļakaulam | veļakauliem |
| Akuz. | veļakaulu | veļakaulus |
| Lok. | veļakaulā | veļakaulos |
Artrīts, špats (parasti zirgiem); miroņkauls.
Avoti: LLVV