veļakauls
veļakauls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojis; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | veļakauls | veļakauli |
Ģen. | veļakaula | veļakaulu |
Dat. | veļakaulam | veļakauliem |
Akuz. | veļakaulu | veļakaulus |
Lok. | veļakaulā | veļakaulos |
Artrīts, špats (parasti zirgiem); miroņkauls.
Avoti: LLVV