veļa1
veļa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
Locīšana
Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
Saistītās nozīmesapakšveļa, apakšdrānas
Stabili vārdu savienojumi.
Stabili vārdu savienojumiNetīru veļu (iz)mazgāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri