veļa1
veļa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | veļa | veļas |
Ģen. | veļas | veļu |
Dat. | veļai | veļām |
Akuz. | veļu | veļas |
Lok. | veļā | veļās |
Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
Stabili vārdu savienojumiVeļas (arī mazgājamais, mazgāšanas) pulveris.
- Veļas (arī mazgājamais, mazgāšanas) pulveris — pulveris tekstilizstrādājumu mazgāšanai
Stabili vārdu savienojumiNetīru veļu (iz)mazgāt.
- Netīru veļu (iz)mazgāt sarunvaloda, idioma — runāt, tenkot par ko intīmu
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Operācijas lauku apstrādā ar dezinficējošu šķīdumu un norobežo ar sterilo veļu.
- 11. Lietoto veļu savāc un glabā atsevišķā maisā vai aizvākojamā tvertnē.
- Veļu mazgā veļas mazgātavā vai frizētavā esošajā automātiskajā veļas mazgāšanas mašīnā.
- Stāvēja stūrī, uz tā krājās vecas avīzes un negludinātā veļa.
- Vai tad vīrs gatavos ēst, veļu mazgās, māju tīrīs?