saglumēt
Lietojuma biežums :
saglumēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Kļūt, parasti viscaur, glumam, piemēram, pārklājoties ar gļotām, trūdot.
2.Kļūt tādam, kas, parasti viscaur, satur gļotvielas, recekli u. tml.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri