noskrūvēt
noskrūvēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noskrūvēju | noskrūvējam | noskrūvēju | noskrūvējām | noskrūvēšu | noskrūvēsim |
| 2. pers. | noskrūvē | noskrūvējat | noskrūvēji | noskrūvējāt | noskrūvēsi | noskrūvēsiet, noskrūvēsit |
| 3. pers. | noskrūvē | noskrūvēja | noskrūvēs | |||
Pavēles izteiksme: noskrūvē (vsk. 2. pers.), noskrūvējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noskrūvējot (tag.), noskrūvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noskrūvētu
Vajadzības izteiksme: jānoskrūvē
1.Atskrūvēt un noņemt.
2.lieto: pareti Aizskrūvēt (parasti cieši, stingri).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Augļus no koka noņem saudzīgi, it kā noskrūvējot no zara.
- Dieva goda vārds, ja varētu, noskrūvētu un izsviestu miskastē.
- – Tu, maita, mēs tepat tev to galvu noskrūvēsim!
- VP piebilst, ka ļaundaris nebija paspējis noskrūvēt dekoratīvo resti.
- Pirmais solis ir noskrūvēt riepas ventiļa vāciņu un novietot manometru virs ventiļa.