nomērīt
Lietojuma biežums :
nomērīt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
nomērīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Mērīt un pabeigt mērīt, parasti (kā) garumu, tilpumu.
Stabili vārdu savienojumiKā nomērīts.
1.1.pārnestā nozīmē Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
2.Noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
Stabili vārdu savienojumiNomērīts (arī nomērots) solis.
3.Vērtējoši apskatīt, novērtēt (ar skatienu, acīm).
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri