paķērkt
paķērkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paķērcu | paķērcam | paķērcu | paķērcām | paķērkšu | paķērksim |
| 2. pers. | paķērc | paķērcat | paķērci | paķērcāt | paķērksi | paķērksiet, paķērksit |
| 3. pers. | paķērc | paķērca | paķērks | |||
Pavēles izteiksme: paķērc (vsk. 2. pers.), paķērciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paķērcot (tag.), paķērkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paķērktu
Vajadzības izteiksme: jāpaķērc
1.parasti formā: trešā persona Neilgu laiku, mazliet ķērkt (par putniem, parasti vārnām, kovārņiem, kraukļiem).
2.sarunvaloda Neilgu laiku, mazliet runāt, kliegt, arī dziedāt, parasti skaļā, griezīgā balsī.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man tagad vara, variet i padripselēties, i paķērkt pa kaktiem, duraki!
- Skaņu izolācija - ne suns kāds iegaudojas, ne vārna paķērc.
- Vārnu bars,pamanīja jau ka kādam kas atgdadījies, jau saskrēja paķērkt !!
- : Vārnu bars,pamanīja jau ka kādam kas atgdadījies, jau saskrēja paķērkt !!
- Tiesa darbība stipri vien mērenāka: kādam ar puķīti iepļaukāt, kaut kur pieķēdēties, paķērkt u.