vergot
vergot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vergoju | vergojam | vergoju | vergojām | vergošu | vergosim |
| 2. pers. | vergo | vergojat | vergoji | vergojāt | vergosi | vergosiet, vergosit |
| 3. pers. | vergo | vergoja | vergos | |||
Pavēles izteiksme: vergo (vsk. 2. pers.), vergojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vergojot (tag.), vergošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vergotu
Vajadzības izteiksme: jāvergo
1.Būt, strādāt par vergu (1).
2.Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
2.1.Daudz un smagi strādāt, parasti, negūstot sev nekādu labumu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ne mazums viņa vecāki vergoja pie Augstkalnes un apkārtējo pagastu budžiem.
- Viņš noslaucīja sviedrus no pieres un atbildēja: “ Vergoju.”
- – es teicu un padomāju – ne jau man jāvergo.
- Tie, kuri negribēja vergot pie vietējā „ biezā”,
- Tad vergo viņam tālāk, uz priekšu, bet bez Elīnes!