vergot
Lietojuma biežums :
vergot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Būt, strādāt par vergu1.
2.Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
2.1.Daudz un smagi strādāt, parasti, negūstot sev nekādu labumu.
Saistītās nozīmes
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri