vergturis
vergturis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vergturis | vergturi |
| Ģen. | vergtura | vergturu |
| Dat. | vergturim | vergturiem |
| Akuz. | vergturi | vergturus |
| Lok. | vergturī | vergturos |
Verdzības iekārtā valdošās šķiras pārstāvis – vergu īpašnieks.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Tā atkal bija nelaimīga lūdzēja, nevis visvarena vergtura balss.
- Tie steigā savāca lielu armiju, cīnīties devās arī daudzi vergturi paši.
- Nevis vergturis, bet tāds pats vergs, tikai uzkalpojies.
- Šodienas “ vergturim” tas pat nav jānodrošina. “
- Aldziņa spiež pie zemes, tā ir vergtura pātaga.