uzsmaržot
uzsmaržot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzsmaržoju | uzsmaržojam | uzsmaržoju | uzsmaržojām | uzsmaržošu | uzsmaržosim |
| 2. pers. | uzsmaržo | uzsmaržojat | uzsmaržoji | uzsmaržojāt | uzsmaržosi | uzsmaržosiet, uzsmaržosit |
| 3. pers. | uzsmaržo | uzsmaržoja | uzsmaržos | |||
Pavēles izteiksme: uzsmaržo (vsk. 2. pers.), uzsmaržojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzsmaržojot (tag.), uzsmaržošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzsmaržotu
Vajadzības izteiksme: jāuzsmaržo
Iesākt smaržot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, smaržot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Riņķodama un virpuļodama, tumšbrūnā dzira uzsmaržoja kanēļa un svaigu kafijas pupiņu dvesmu.
- Ap pusdienlaiku nolija silts lietutiņš, nomazgāja zemi, uzsmaržoja svaigi kā jau pavasarī.
- Lai mazliet uzsmaržo pēc Fausta kāres iemainīties jaunībā.
- Brēkdami dega kosu gali, brakšķēja asinszāļu kauli, apsvila sarkanā āboliņa cekulgalviņas un rūgtensaldi pēdējo reizi uzsmaržoja vīgriezes.
- Lielās liepas parkos, tās īsu brīdi uzsmaržojošās vecās dāmas, tās zina, kas ir mūžīgās vasaras stāvoklis.