uzsmēķēt
uzsmēķēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzsmēķēju | uzsmēķējam | uzsmēķēju | uzsmēķējām | uzsmēķēšu | uzsmēķēsim |
| 2. pers. | uzsmēķē | uzsmēķējat | uzsmēķēji | uzsmēķējāt | uzsmēķēsi | uzsmēķēsiet, uzsmēķēsit |
| 3. pers. | uzsmēķē | uzsmēķēja | uzsmēķēs | |||
Pavēles izteiksme: uzsmēķē (vsk. 2. pers.), uzsmēķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzsmēķējot (tag.), uzsmēķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzsmēķētu
Vajadzības izteiksme: jāuzsmēķē
1.Neilgu laiku, arī reizēm smēķēt.
1.1.transitīvs
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ārzemēs reti kurš pusaudzis vismaz reizi nav uzsmēķējis " zālīti".
- Ja šī vitamīna ir pietiekami, vēlmei uzsmēķēt ir vieglāk pretoties.
- Viņa palikusi viena pati, uzsmēķējusi un aizdedzinājusi gulēšanai nolikto matraci.
- Kad ir auksti, bet es satinos vēl ciešāk un cigareti uzsmēķēju
- Vecā, sagrabējusī pīpmane, kurai sen nav dots kārtīgi uzsmēķēt.