atvemt
atvemt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atvemju | atvemjam | atvēmu | atvēmām | atvemšu | atvemsim |
| 2. pers. | atvem | atvemjat | atvēmi | atvēmāt | atvemsi | atvemsiet, atvemsit |
| 3. pers. | atvemj | atvēma | atvems | |||
Pavēles izteiksme: atvem (vsk. 2. pers.), atvemiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atvemjot (tag.), atvemšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atvemtu
Vajadzības izteiksme: jāatvemj
Izvemt (parasti nedaudz nesagremotas barības).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai bijušas epizodes, kad atvem kuņģa saturu ar asiņu piejaukumu.
- — Vājais rumpis kāsā raustījās, līdz runcis bija atvēmis sikspārni.
- Vēl arvien viņš atvēma barību, vēderiņš vēl arvien bija piepūsts.
- Ja asinis uzkrājas kuņģī, tad atvemtās masas ir kafijas biezumu krāsā.
- Ja skābes par daudz, kaķis barību atvemj neilgi pēc ēšanas beigām.