apvilgt
apvilgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apvilgstu | apvilgstam | apvilgu | apvilgām | apvilgšu | apvilgsim |
| 2. pers. | apvilgsti | apvilgstat | apvilgi | apvilgāt | apvilgsi | apvilgsiet, apvilgsit |
| 3. pers. | apvilgst | apvilga | apvilgs | |||
Pavēles izteiksme: apvilgsti (vsk. 2. pers.), apvilgstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apvilgstot (tag.), apvilgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apvilgtu
Vajadzības izteiksme: jāapvilgst
Kļūt mazliet mitram, valgam (parasti no virspuses).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- *** kad izplatījums apvilgs ar suņu zobiem es palūgšu tevi piecelties un aizmirst visu klātesošo vārdus neviens neatnāks tavā vietā izklusēt svēto zvērestu kura teksts ir teksta prombūtnē iecerē nerakstīt nekad un nekur to kaut ko par kuru tu nojaut tālab minstinies un paliec vēl brīdi sēžam līdz izdziest gaismas un iedegas katastrofu priekšnojautas viss tiks ierakstīts un mēs to atskaņosim vēl daudzreiz viss proti tavas nojautas kurlmēmais saturs daudzkārtējā maldīšanās pa tā labirintiem kad novedusi būs klātesošos pilnīgā bezizejā