apvilkties
apvilkties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apvelkos | apvelkamies | apvilkos | apvilkāmies | apvilkšos | apvilksimies |
| 2. pers. | apvelcies | apvelkaties | apvilkies | apvilkāties | apvilksies | apvilksieties, apvilksities |
| 3. pers. | apvelkas | apvilkās | apvilksies | |||
Pavēles izteiksme: apvelcies (vsk. 2. pers.), apvelcieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apvelkoties (tag.), apvilkšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apvilktos
Vajadzības izteiksme: jāapvelkas
2.parasti formā: trešā persona; lieto: pareti Apklāties, aizsegties (ar mākoņiem, miglu u. tml.) – par debesīm; apmākties (par laika posmu).
3.sarunvaloda Lēnā gaitā apiet (ap ko, kam apkārt).
4.apvidvārds Lēni paiet, pavirzīties zem kā.
Avoti: LLVV, ViV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sapņi bruka, pilis drupa, āda apvilkās ar sēni.
- Senie ieraksti un brūnzaļā, samtaino sūnu apvilkusies smilšakmens virsa ir nokasīta.
- Zeme turas pretī, apvilkusies ar biezu velēnu kārtu un sakņu pinumiem.
- Lai apvelkas, un kaut kas lai drusku nost nobirst.
- Tā apvilkās ap visu dzīvokli, manu muti, galvu, trokšņiem.