apvilkt
apvilkt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apvelku | apvelkam | apvilku | apvilkām | apvilkšu | apvilksim |
| 2. pers. | apvelc | apvelkat | apvilki | apvilkāt | apvilksi | apvilksiet, apvilksit |
| 3. pers. | apvelk | apvilka | apvilks | |||
Pavēles izteiksme: apvelc (vsk. 2. pers.), apvelciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apvelkot (tag.), apvilkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apvilktu
Vajadzības izteiksme: jāapvelk
1.Velkot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
2.Velkot (piemēram, stiepli), norobežot, nožogot (ar ko).
2.1.Velkot (piemēram, stiepli ap ko, kam apkārt), norobežot, nožogot.
3.Velkot izveidot (līniju).
4.Uzvilkt, uzģērbt.
6.apvidvārds Velkot pavirzīt, pavilkt zem kā.
7.apvidvārds Apģērbt, uzvilkt zem kā.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pacients novērtēja sāpju intensitāti, apvelkot noteiktu skaitli uz skaitļu skalas.
- Acis apvilkt man vajadzēja tā, lai redz jau no tālienes.
- Vāks apvilkts ar šim nolūkam speciāli pasūtītu dabīgo zīdu no Londonas.
- Ap taisnleņķa trijstūri apvilktas riņķa līnijas centrs atrodas tā hipotenūzas viduspunktā.
- Tās gatavoja no bizonu ādas, ko apvilka ap vītola rāmi.