lallināt
lallināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | lallinu | lallinām | lallināju | lallinājām | lallināšu | lallināsim |
| 2. pers. | lallini | lallināt | lallināji | lallinājāt | lallināsi | lallināsiet, lallināsit |
| 3. pers. | lallina | lallināja | lallinās | |||
Pavēles izteiksme: lallini (vsk. 2. pers.), lalliniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: lallinot (tag.), lallināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: lallinātu
Vajadzības izteiksme: jālallina
2.parasti formā: trešā persona Dzidri skanēt (piemēram, par zvanu).
3.Runāt, bieži aizstājot citus līdzskaņus ar "l" skaņu (par bērniem).
3.1.transitīvs
3.2.Maigi, mīlīgi runāties ar bērnu, parasti, atkārtojot zilbi "la".
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bērns izdod balss skaņas, smej, lallina un iespiedzas prieka brīžos.
- Lallinu dziesmai līdzi un cepu savas iemīļotās vēršacis.
- Pirmie seši mēneši ir arī laiks, kad zīdainis iemācās lallināt un izteikt patskaņus, atdarinot dzirdētas skaņas vai radot tās pats.
- Ap pusgadu vecs bērns jau taisa burbuļus un " lallina", ja pēkšņi bērns to pārstāj darīt, neveido zilbju virknītes, tad ir jāpārliecinās par to, vai bērnam nav dzirdes samazinājums.
- Un vai patiešām ar visu augsto valdīšanu un Kultūras ministrijas sankciju tagad, XX gadsimta beigās, Latvijā bojāejai tiks nolemtas grāmatas, bet mēs joprojām lallināsim banāli frivolas standartdziesmiņas kaut vai no vismodernākajām skatuvēm?