skalināt
skalināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | skalinu | skalinām | skalināju | skalinājām | skalināšu | skalināsim |
| 2. pers. | skalini | skalināt | skalināji | skalinājāt | skalināsi | skalināsiet, skalināsit |
| 3. pers. | skalina | skalināja | skalinās | |||
Pavēles izteiksme: skalini (vsk. 2. pers.), skaliniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: skalinot (tag.), skalināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: skalinātu
Vajadzības izteiksme: jāskalina
1.Kustinot jaukt (parasti šķidrumu); kustināt (trauku), lai jauktu (tajā), parasti šķidrumu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visi ar šo pilīti skalināja tasi, to lēnām kustinot.
- — Nevajag skalināt, bet vajag fiksi rīt nost.
- — skalinādams glāzītē dzintaraino šķidrumu, viņš iejautājās.
- — skalinādams glāzē rubīnsarkano vīnu, diplomāts nopūtās.
- Viņi neskalina muti ar skaistām frāzēm itāļu garā.