skalināties
skalināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | skalinos | skalināmies | skalinājos | skalinājāmies | skalināšos | skalināsimies |
2. pers. | skalinies | skalināties | skalinājies | skalinājāties | skalināsies | skalināsieties, skalināsities |
3. pers. | skalinās | skalinājās | skalināsies |
Pavēles izteiksme: skalinies (vsk. 2. pers.), skalinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: skalinoties (tag.), skalināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: skalinātos
Vajadzības izteiksme: jāskalinās
Refl. → skalināt(1); tikt skalinātam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zem kartona ģeometriskajām miziņām skalinās ananasu, tomātu un nezinkā sula.
- VANCKARS: 1) pakratot aizdomīgi skalinās, 2) ja pārplīst, tad smird tā, it kā ciemos būtu iegriezies sesks.
- Olas, skalinoties un lēkājot upes ūdenī, un līgojoties ūdens putās, kļuvušas daudz tīrākas, tā nu neviens vairs pavisam precīzi neatceras, tieši kura bijusi viņējā.
- Aiz laivas malas skalinās ūdens, tālāk vēja pūsma čabina niedres.
- Vēdlodziņš stāvēja plaši vaļā, un gaiss virmodams skalinājās ap to kā jūra.