plukata
plukata kopdzimtes sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | plukata | plukatas |
| Ģen. | plukatas | plukatu |
| Dat. | plukatai | plukatām |
| Akuz. | plukatu | plukatas |
| Lok. | plukatā | plukatās |
plukata kopdzimtes vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | plukata | plukatas |
| Ģen. | plukatas | plukatu |
| Dat. | plukatam | plukatām |
| Akuz. | plukatu | plukatas |
| Lok. | plukatā | plukatās |
2.Cilvēks, kam nevar uzticēties; cilvēks ar vāju raksturu; gļēvulis.
Avoti: LLVV, JV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- un vēl vairāk – lai to pārvērstu no plukatas pērlē.
- - Un ja nu lama patiešām ir plukata un diedelnieks?
- Kam lai vispār vēl tic, ja pašas tētis izrādījies tāds plukata?
- Aktiera profesija piemērota dažādiem plukatām, kam nav savu ideju un domu.
- Ar vienu jau tikai tādi plukatas baroni vai vidzemnieki brauc.