plūkāt
plūkāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | plūkāju | plūkājam | plūkāju | plūkājām | plūkāšu | plūkāsim |
| 2. pers. | plūkā | plūkājat | plūkāji | plūkājāt | plūkāsi | plūkāsiet, plūkāsit |
| 3. pers. | plūkā | plūkāja | plūkās | |||
Pavēles izteiksme: plūkā (vsk. 2. pers.), plūkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: plūkājot (tag.), plūkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: plūkātu
Vajadzības izteiksme: jāplūkā
1.Ar rāvieniem vairākkārt vilkt, plēst (ko).
2.Ar rāvieniem dalīt ko nost, padarot retāku (kādu kopumu).
2.1.Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa piesēda pie galda un sāka plūkāt no ķekara pa vīnogai.
- Tas plūkāja lazdas lapu un ironiski smīkņāja, acis nodūris.
- Pretinieks bezpalīdzīgi plūkāja matus un žņaudzīja raketi, bet neieguva nevienu punktu.
- Viņš retāk plūkā bārdu, ir latvietis, arī tuklāks.
- Lēni plūkādama ziedlapiņas, viņa domās izbaudīja gaidāmo vakaru.