uzzibšņot
uzzibšņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzzibšņoju | uzzibšņojam | uzzibšņoju | uzzibšņojām | uzzibšņošu | uzzibšņosim |
| 2. pers. | uzzibšņo | uzzibšņojat | uzzibšņoji | uzzibšņojāt | uzzibšņosi | uzzibšņosiet, uzzibšņosit |
| 3. pers. | uzzibšņo | uzzibšņoja | uzzibšņos | |||
Pavēles izteiksme: uzzibšņo (vsk. 2. pers.), uzzibšņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzzibšņojot (tag.), uzzibšņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzzibšņotu
Vajadzības izteiksme: jāuzzibšņo
Iesākt zibšņot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibšņot; uzzibsnīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā rūsa uzzibšņo,