neklauša
neklauša kopdzimtes sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | neklauša | neklaušas |
| Ģen. | neklaušas | neklaušu |
| Dat. | neklaušai | neklaušām |
| Akuz. | neklaušu | neklaušas |
| Lok. | neklaušā | neklaušās |
neklauša kopdzimtes vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | neklauša | neklaušas |
| Ģen. | neklaušas | neklaušu |
| Dat. | neklaušam | neklaušām |
| Akuz. | neklaušu | neklaušas |
| Lok. | neklaušā | neklaušās |
Nepaklausīgs cilvēks (parasti bērns); neklausulis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Katram klaušas un neklaušas saimniekam, izņemot mežsargus, “ meža auzu” vietā jāmaksā augšā minētā nauda, kura Pienavas pagastam ( par 61 pūru) iznāk 56 rubļi 93 1/3 kap. sudraba naudā.
- un diemžēl biju klāt un domāju, ka mans neklauša bija pie vainas - viņš sāka rūkt pirmais.
- Situācijās, kad bērns neuzvedas, var līdzēt arī tas, ka vecāki vienkārši mazo neklaušu aizved prom no ēdamgalda, paskaidrojot, ka bērna uzvedība nav pieņemama un tā pie galda neuzvedas.