pārbraukt2
pārbraukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Braukšus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
1.1.transitīvs
1.2.Braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) — par transportlīdzekli.
2.Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vielu u. tml.).
2.1.Braucot pārvietoties (uz citu vietu) — parasti par transportlīdzekļiem.
2.2.transitīvs Braucot pārvietot (parasti transportlīdzekli uz citu darbavietu).
3.sarunvaloda Pārvilkt (pār kā virsmu, ar roku, priekšmetu u. tml.).
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri