atlupt
atlupt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atlūpu | atlūpam | atlupu | atlupām | atlupšu | atlupsim |
| 2. pers. | atlūpi | atlūpat | atlupi | atlupāt | atlupsi | atlupsiet, atlupsit |
| 3. pers. | atlūp | atlupa | atlups | |||
Pavēles izteiksme: atlūpi (vsk. 2. pers.), atlūpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atlūpot (tag.), atlupšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atluptu
Vajadzības izteiksme: jāatlūp
Atdalīties, atlobīties nost (parasti par virskārtu).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai no istabas sienām jau bija atlupušas pirmās molekulas no glabātā noslēpuma?
- Tā bija mirstoša māja ar puvi, atlupušu krāsu un salauztu lieveni.
- Atlupušas tapetes, sabojāti griesti un grīdas – tāda aina paveras praktiski visās telpās.
- Tas nekas, ka krāsa šur tur atlupusi.
- Pat ne sliekšņa malu, ne ietves apdrupušās cementa plāksnes, ne atlupušās palodzes.